Saspiežot zobus: kādas sekas ir zobu griešanai?

Muskuļi, kas nepieciešami barības sakošļāšanai, vienlaikus ar kāju ikru muskuļiem tiek uzskatīti par spēcīgākajiem cilvēka organismā. Taču dažkārt šāds spēks var kļūt par zobus iznīcinošu vārda tiešā nozīmē.

Piemēram, emocionāliem un satrauktiem cilvēkiem ir raksturīgi instinktīvi saspiest žokļus, kā rezultātā rodas liels spiediens uz zobiem. Kādēļ tas ir bīstami?

Kas jāzina par bruksismu?

Ne vienmēr bruksisma (tieši tā apzimē zobu griešanu) iemesls ir tikai emocijas. Dažkārt šo stāvokli nav iespējams kontrolēt, jo visbiežāk šo kaiti var novērot tieši nakts laikā un miegā.

Bruksims nereti veicina zobu emaljas nodilumu un zobu bojājumus, kas var izraisīt žokļa kustīguma ierobežojumus un galvas sāpes. Šis stāvoklis ir novērojams aptuveni 8-10% pasaules iedzīvotāju, bet vēl biežāk – cilvēkiem vecumā no 25-44 gadiem. Taču arī tie, kuriem šī problēma nav pastāvīga, laiku pa laikam mēdz saspiest zobus, kas rezultātā var kaitēt zobu veselības stāvoklim.

Bieži vien bruksisms kļūst par kariesa, žokļa muskuļu iekaisuma un deniņu-apakžokļa locītavas sāpju cēloni, kā arī izraisa dažāda veida bojājumus – zobu emaljas nodilumu, smaganu iekaisumu, zobu, plombu, kronīšu sabrukumu un lūzumus un pat zobu implantu izkrišanu.

Ja jūs zināt, ka jums šāda problēma ir raksturīga, noteikti izstāstiet par to savam zobārstam. Īpaši būtiski ir diagnosticēt bruksismu, ja tiek plānota protezēšana vai dārga ortodontiskā ārstēšana.

Piemēram, zobu griešanas dēļ zobu venīri (plānas plāksnītes, kas tiek uzliktas uz zobiem) uz zobu virsmas neturēsies un nokritīs. Tāpat riska zonā atrodas arī kronīši un protēzes – lai tos pasargātu no sabrukšanas, nepieciešams nēsāt speciālas koriģējošas ierīces – zobu kapes. Tā kā visbiežāk bruksisms izpaužas nakts laikā, arī kapes nepieciešamas vilkt tieši pirms gulētiešanas.

Kā rodas bruksisms?
Galvenie bruksisma “vaininieki” ir:

• Miega traucējumi;
• Dzīvesveids: jaunība, augsts izglītības līmenis, psihoaktīvo vielu lietošana, kas paaugstina uzbudināmību un izraisa miega traucējumus (tabaka, alkohols, kofeīns, antidepresanti u.c.);
• Nelabvēlīgi psiholoģiskie faktori: stress, trauksme.

Par bruksismu liecina:

• Ritmiska žokļa muskuļu sasprindzināšanās;
• Zobu griešana naktī (kas dažkārt traucē gulēt tiem, kas atrodas blakus);
• Krakšķi deniņu-apakšžokļa muskulī;
• Apakšžokļa pietūkums un kustīguma ierobežojumi;
• Sāpes sejas muskuļos;
• Ausu un galvas sāpes.

Stop zobu griešanai!
Ja jūsu zobārsts ir diagnosticējis bruksismu, jatājiet viņam par zobu kapēm. Šīs speciālās stomatoloģiskās ierīces pasargās zobus no priekšlaicīga zobu nodiluma un iespējamā sabrukuma spēcīgas žokļu saspiešanas un zobu griešanas gadījumā.

Kapes ļaus pasargāt žokļa locītavas no pārlieku lielas slodzes un ļaus kontrolēt bruksisma sekas, neļaujot zobiem cieši sakļauties muskuļu spazmu gadījumā nakts laikā. Kapes tiek izgatavotas individuāli, tādēļ gatavās konstrukcijas neizraisa diskomfortu nēsāšanas laikā un netraucē miega laikā. Turklāt tās var vilkt tikai uz nakti, bet no rīta izņemt.

Taču izārstēt bruksismu ar kapēm nav iespējams. Jūsu ārsts ieteiks citus veidus, kā mazināt zobu griešanu. Piemēram, pozitīvus rezultātus bruksisma ārstēšanā ir sniegusi progresīvā relaksācija, meditācija, psihoterapija.

Nav mazsvarīgi arī normalizēt miega un atpūtas režīmu, kā arī pārskatīt savus ieradumus (atteikties no smēķēšanas, samazināt kafijas un alkohola patēriņu), kā arī kontrolēt sevi, pirms miega īstenojot autogēnos treniņus (“es pamodīšos, ja griezīšu zobus” u.c.).
Jebkurā gadījumā nav ieteicams risināt bruksisma problēmu patstāvīgi, bet ieteicams vērsties pēc konsultācijas pie speciālista, kas veiks komplekso diagnostiku un nozīmēs efektīvu ārstēšanu. Visu rekomendāciju ievērošana sniegs krietni lielāku iespēju izvairīties no bruksisma problēmas.