Smēķēt vs. ieelpot: kas ir drošāk veselībai?

Pēdējo gadu laikā lielu popularitāti ir iemantojušas elektroniskās cigaretes. Uz tām pāriet gan kaislīgie smēķētāji, gan arī daudzi nesmēķējoši cilvēki izmanto moderno ierīci, lai sekotu līdzi modei.

Patiešām, elektroniskā cigarete ir kļuvusi par imidža līdzekli tāpat kā, piemēram, brilles bez dioptrijām cilvēkiem ar labu redzi – jo tās piešķir solīdāku un stilīgāku izskatu. Tiek uzskatīts, ka elektroniskās cigaretes ir drošākas par tradicionālajām, taču vai tās var uzskatīt par labu alternatīvu, ja runa ir par mutes dobuma un zobu veselību?

Smēķēt – kaitēt veselībai

Parasto cigarešu smēķēšana izraisa stomatoloģiskās problēmas. Tabakā esošās toksiskās vielas (vairāk nekā 100 tūkstoši savienojumu, tajā skaitā, darvas, smago metālu sāļi u.c.) uz smēķētāja zobu emaljas veido tumšu aplikumu, kas izraisa:

• baktēriju vairošanos;
• zobakmens veidošanos;
• nepatīkamu elpu.

Tālāk sekojošas problēmas, it īpaši, ja nav ievērota rūpīga zobu higiēna, ir smaganu iekaisumus izraisošas slimības un zobu sabrukšana. Nedrīkst aizmirst arī par bīstamākiem stāvokļiem, kuru rašanās risks ievērojami pieaug cilvēkiem, kuri ilgstoši smēķē – onkoloģiskās saslimšanas, sirds un asinsvadu slimības, kā arī bronhu un elpceļu saslimšanas.

Pēdējos gados nebijušu popularitāti piedzīvo elektroniskās cigaretes ar garšu daudzveidību – vairāk nekā 400 dažādu marku un vairāk nekā 7000 unikālu aromātu. Turklāt tās tiek uzskatītas par drošākām, salīdzinot ar parasto smēķēšanu. Vai tā ir taisnība?

Cik drošas ir elektroniskās cigaretes?

Elektroniskā cigarete jeb veips (no angļu – vape) – tā ir ierīce, kas rada aerosolu no sakarsēta šķidruma (šķīdinātāja, aromatizētāju un nikotīna sajaukums), kura temperatūra sasniedz līdz 200 °С. Šo aerosolu caur smidzinātāju ieelpo cigaretes smēķētājs. Citiem vārdiem, tās netiek smēķētas, bet tiek ieelpots to radītais tvaiks, kas atšķirībā no parastajiem papirosiem nesatur kaitīgu savienojumu buķeti. Šāds sastāvs palīdz izvairīties no zobu nokrāsošanās un zobakmens veidošanās, kā tas nereti notiek tradicionālo cigarešu smēķēšanas gadījumā.

Taču aerosolā tomēr ir nikotīns, kas, lai arī ir izšķīdināts destilētā ūdenī un uzlabots ar dažādām patīkamām garšām, tomēr dara savu melno darbu. Nikotīns jebkurā formā, vai tā ir paša tīta tabaka, vai moderna elektroniska cigarete, ir kaitīgs mutes dobuma gļotādai, smaganām un emaljai. Šī viela samazina siekalu veidošanos, izraisot sausuma sajūtu mutē, mainot pH vidi un veidojot labvēlīgus baktēriju vairošanās apstākļus.

Turklāt, ieelpojot karstu un koncentrētu aerosolu, pirmkārt tas iedarbojas uz mutes dobuma audiem, kas var izraisīt kairinājumu un sausumu gan mutes dobumā, gan kaklā. Tieši šie simptomi ir visizplatītākie reģistrētie elektronisko cigarešu blakusefekti.

Pierādījumu bāze

Patlaban elektronisko cigarešu ietekme uz zobu veselību nav izpētīta pietiekami detalizēti, taču jau ir veikti pētījumi, kas parādījuši interesantus rezultātus.

Piemēram, 2014. gadā vienā no autoritatīvākajiem avotiem medicīnas jomā, Cochrane systematic review, tika sniegti dati par to, ka elektroniskās cigaretes palīdz atmest smēķēšanu uz ilgu laiku. Turklāt bija pierādīts, ka īslaicīga ierīces izmantošana nav kaitīga veselībai.

Citā pētījumā tika salīdzinātas elektronisko un parasto cigarešu markas. Speciālisti secināja, ka toksisko vielu daudzums aerosola maisījumā ir krietni zemāks nekā tabakā. No otras puses, viena no aromātiskajām sastāvdaļām – diacetils – ieelpojot vai izraisīt balss aizsmakumu, klepu un citus iekaisuma procesus bronhos.

Šobrīd tiek veikti pētījumi, kuru mērķis ir noskaidrot saikni starp elektronisko cigarešu izmantošanu un risku saslimt ar mutes dobuma vēzi vai parodonta saslimšanām. Pēc Nacionālā Stomatoloģisko un galvaskausa-sejas pētnieciskā institūta (NIDRC, ASV) speciālistu iegūtajiem datiem nikotīns aerosola formā galvenokārt tiek absorbēts nevis ar plaušu alveolām, bet ar vaigu un rīkles gļotādu, tādēļ tas var izraisīt negatīvu ietekmi pirmām kārtām tieši uz šiem audiem.

Taču, lai saprastu, kā ir patiesībā un apstiprinātu visus šos rezultātus, ir nepieciešami jauni pētījumi.

Pareiza kopšana – izvairīšanās no problēmām

Tajā gadījumā, ja pilnībā atteikties no smēķēšanas nav iespējams, lielāka uzmanība jāpievērš pareizai zobu un mutes dobuma kopšanai.

• Zobu tīrīšana. Barības paliekas, kas iestrēgušas zobu starpās, ir ideāla substance, lai baktērijas varētu vairoties, tādēļ zobu higiēna, izmantojot zobu birsti, zobu diegu (flossu) un irigatoru – tas ir īstens ieguldījums mutes dobuma veselībā.
• Zobu aplikuma likvidēšana. Aplikums uz mutes dobuma gļotādas un īpaši uz mēles ir teritorija, kur ir īpaši liels baktēriju daudzums. Starp citu, nepatīkamu aromātu no mutes nereti izraisa tieši aplikums, kas sakrājies uz gļotādas. Šī iemesla dēļ higiēnas pasākumu kopumā obligāti ir jāietver arī mēles tīrīšanu, piemēram, šim nolūkam izmantojot speciālu birstīti vai parastu tējkaroti.
• Slimību profilakse. Lai samazinātu iekaisuma procesu risku mutes dobumā un likvidētu zobu aplikumu ir ieteicams izmantot ārstnieciski profilaktiskās zobu pastas (aptiekās tiek pārdotas speciālas zobu pastas smēķētājiem) un mutes dobuma skalošanas līdzekļus.
• Regulāras apskaties pie zobārsta. Zobu un mutes dobuma stāvokļa monitoringam ir svarīgi regulāri apmeklēt zobārstu, pat tad, ja nekas nesāp. Speciālists laikus varēs atpazīt pirmās iekaisuma pazīmes, savukārt laicīgi veikti ārstēšanās pasākumi palīdzēs izvairīties no sarežģījumiem.

Apkopojot iepriekš izklāstīto, var teikt, ka atšķirībā no parastajām cigaretēm elektroniskā ierīce ir saudzējošāks variants veselībai un tiem, kas vēlas atmest smēķēšanu. Tomēr tā nav labākā alternatīva cilvēkiem, kas meklē drošu smēķēšanas aizvietotāju.

Protams, kaitīgā iedarbība un sekas no tvaika, kas satur nikotīnu, būs krietni mazāk izteikti nekā parasto cigarešu smēķēšanas gadījumā, taču, dzenoties pēc modes un sila, nevajadzētu aizmirst arī par savu veselību, kā arī par to, ka pie katras dūma ievilkšanas kaut kur stūrī nervozi smēķē gauži raud kāds zobārsts